Pēča pieraksti

Man jau patīkās visādi šadi kadri, kad cilvēki māk jaukus trikus :)

Tiem, kam nerāda spiežam šeit.

Šodien beidzot atrādīju lietas, ko vajadzēja jau kādu laiciņu atpakaļ un par to ir prieks, jo viena lieta atkrīt, tajā pašā man atgādināja, ka jau līdz vakaram man ir jauzraksta atbildes uz pāris ex. jautājumiem, kas nav visumā vieglākais jautājums, ja man nav īsti saprašanas, jo jautājums formulēts samērā “interesanti”.

Vēl gribēju pateikt, ka iespējams drīzumā pārvākšos uz citu domēnu, ar to saistībā arī cerams blogam klāt nāks arī fotoblogs, tas varētu notikt šis nedēļas laikā, bet nu kad būs, tad jau noteikti tiks uzrakstīts par to vai kā citādi ziņots - Turpinājums sekos!

Esmu atkal atpakaļ Ventspilī, šī diena bija pārāk gara, tik daudz izdarīts reti kad tiek, bet tomēr vēl palika nepadarīti darbi, piemēram, izrādās, ka vajag iesniegt vēstniecībā vēl vienu lapu, kurā ir ģimene - brāļi/māsās/vecāki un es īsti nezinu visiem dzimšanas datus un vietas, tāpēc šodien nesanāca iesniegt visus dokumentus līdz galam, bet nu to var izdarīt jebkurš cits, tāpēc man vēl kādu laiku nevajadzēs parādīties Rīgas pusē cerams :)

P.S. Ārā laiks tiešām “jauks” - karsts un lietains…

Ir par ko aizdomāties…

Ja nerāda, tad spiežam šeit.

Ja nerāda, tad spiežam šeit.

Ja nerāda, tad spiežam šeit.

Ja nerāda, tad spiežam šeit.

Ja nerāda, tad spiežam šeit.

Ja nerāda, tad spiežam šeit.

Ja nerāda, tad spiežam šeit.

Kāpēc vienmēr, tad kad tiešām tu centies plānot savu laiku un kā visam vajadzētu būt viss aiziet pilnīgi dēlī, piemēram, šodien domāju, ka jau rīt būšu Rīgā sākšu kārtot dokumentus Kanādas vēstniecībai utt. Bet beigās nekā - kolēģis nevar samainīties, otra kolēģe ir aizņemta citā darbā un visi pienākumi paliek uz manis, kas galīgi man nepatīk, jo dokumentu iesniegšanu nevar vilkt garumā, jo vairāk tas stiepjās jo mazākas izredzes aizbraukt jūnija beigās… Tas biški šodien pabojāja garastāvokli, tad kāda jēga plānot laiku, ja visiem taviem plāniem ir tieksme pabirt acu mirklī, un tā nav primā reize, kad neplāno viss ir kārtībā, kāpēc - tāpēc, ka nav plānu, kam pajukt :)

Tātad viss sākās tajā tālajā 2007 gada 25 maija vakarā, kad daļa VeA studentu, tai skaitā ari es bija soposušies un gatavi traukties pretī izaicinājumam - laivu braucienam, pa Irbes upi, dažiem šis pasākums jau bija gaidāms, kā smaga cīņa par noturēšanos uz kājām vai vismaz neatdošanos sapņu valstībai dienas laikā, man tas gan nedraudēja…

Sāksim ar piektdienas vakaru/nakti, kas iesākās visumā mierīgi un negaidīti, jo Irbenes plašajās pļavās, laukos un galvenokārt mežos, kā izrādās ir ideāla vieta odu audzēšanai, tatad ja gribat tos pabarot, tā ir īstā vieta uz kurieni braukt, tajā vakrā tā izvērtās īsta cīņa par izdzīvošanu, glābiņs gan nāca nakts vidū, to palika mazāk realatīvi ar vēja parādīšanos. Pirmajā vakarā arī tika organizēts Turku futbols, kurā pieteicās un piedalījās veseli 22 dalībnieki, protams, komandu skaits 2, kā īstā futbolā 10:10 + vārtusargi, tiesa gan spēle nemaz nelīdzinājās īstam futbolam, bet, tomēr, spēlētāji likās tiri gandarīti ar spēles gaitu, ja neskaita to, ka rezultāts beigās bija 0:5 apģerbot labā, jo notika interesantas sastāvu maiņas, kā rezultātā apģerbtie kļuva aptuveni 2 reizes vairāk. Kad kārtīgi tika pasportots, tad arī pienāca laiks desu sildīšanai un pasēdēšanai pie īsta lauku unguskura, dažiem drīz vakars arī beidzās, dažiem tas beidzās tikai no Rīta…

Nākamā diena izvērtās visumā interesanta graujoša, pilna notikumu un citādu labumu. Tātad Rīts sākas ar k-kādas pārtikas uzēšanu, kritušo modināšanu un vēl, protams, ar vākšanos, lai beidzot varētu sākt savu ceļojumu uz tālo viduspunktu, kas jau tagad likās ne tik viegli sasniedzams. Pirmais atklājās, ka rezervētais plosts tomēr nav rezervēts, bet nu šī problēma tika atrisināta atrodod plostu, to piepumpējot, aizlīmējot caurumu ar Sudraba Līmlentu, jo tāds jau bija pamanījis uzrasties pirms iebraukšanas ūdeni - cik dīvaini (kā tad…) ?! Protams, ka nekā dīvaina tur nav ja brauc ar veciem un norakstītie glābšanas plostiem. Nu labi pagaidām par to nav stāsts. Tātad pirmās 3 stundas, apm tā precīzi pateikt nemācēšu noritēja visumā veiksmīgi, ja neskaita to, ka R.R. paspeja izpeldēties mono kameras rotācijas rezultātā, ko izraisīja aira sadursme ar mono kameru (vainīgs). Nu labi viss ir labi līdz brīdim, kad izdomājam, ka vajag piestāt pludmalē un sasveicināties ar paziņām, kaut gan arī tad viss bija labi, tur arī tiek satikti pirmie kritušie kuru plostā ir caurums 2 pirkstu lielumā. Tad jau taisamies doties prom, bet te nu pēkšņi spradziens un musu plostā parādās caurums, liels, mazāk, kā minūtes laikā mūsu plosts zaudē visu gaisu vienā pusē, mantas tiek veiksmīgi izglābtās, tomēr tas nepasargā mūs no iespējas neturpināt ceļu pa ūdeni. Pirmajā brīdi gan iestājās lūzums, jo saprotam, ka ceļu turpināt nav lemts, tomēr, kopīgiem spēkiem komanda saņemās un mūsu zeļi sataisa plostu ar makgaivera izolentas palīdzību izmantojot Rexona dezodorantu, lai pieslidītu izolentu pie gumijas, kā saka drošībai, tatad esam gatavi doties ceļa. Provizoriskie rezultāti vēsta, ka nāksies pumpēt to pusi kurā ir caurums apm reizi 20 minūtēs. Tas nekas mēģinot iekāpt laivā uzsprāgst ari tās apakša, bet tomē tas nav šķērslis, jo arī bez tā var turpināt ceļu. Esam visi sakāpuši un sākam braukt, kad atklājas, ka laivas sānā ir izdilis vēl 3-ais caurums pam pirksta lielumā, tas tiek lokalizēts ar brutālu spēku - tajā tiek iesprausts viens no ceļinieka pirkstiem, tātad vienam cilvēkam ir dots uzdevums savu pirkstu tur visu laiku turēt.

Maza atkāpe no tēmas - paldies tiem 2-iem plostiem, kas garām braucot pieteicās paņemt mūsu mantas un nogādāt tās galapunktā, lai ar mūsu plostu braucot tās pilnībā neizmikrtu.

Labi turpināsim ar to, ka sapratām, ka pumpēt nāksies visu laiku jo visu laiku gaiss nāca ara un te vai nu priekša vai aizmugurējais gals bija gandriz tukšs, tomēr ar mūsu brašo pumpētāju kompāniju tādas problēmas neradās, braši airējot kādas 30 min sapratām, ka tā lieta iet pārāk lēni uz priekšu un tā nevar to atstāt tika pieņemts lēmums, ka laivu nāksies vilkts saistībā ar to, ka upe gar krastu nav tik dziļa tad vilkām to gar krastu, lai aprakstitu tās izjūtas, kas tika piedzīvotas velkot laivu apm 2h 45min pa upi varētu uzrakstīt grāmatu un vēl nebūtu gana, visumā labs realitātes šovs, kā arī atmiņas liekas teju vai visam atlikušajam mūžam. Tas nav viegli ticiet man, tomēr patīkami ir ieraudzīt galapunktu un tos pēdejos metrus, kuros gan kajas vairs pie udens neskārās jo bija dziļs vilkt plostu uz priekšu līdz Finišam. Dažas manas mantas jau bija nonākušas finišā, tad ātri pārģerbos, jo visas mantas bija atdodas citos plostos un biju palicis tikai peldšortos. Tāpēc pārģērbos pēc iespējas siltākās drēbēs, lai nākošā dienā būtu lietojams, tomēr tajāpat vakarā mani ceļi veda uz mājām, jo ceļu turpināt nebija iespējams, un arī liela daļa spēka aizgāja laivas vilkšanā.

Laikam gana gari uzrakstīju, tikai nezinu cik skaidri, tagad viela pārdomām

Secinājumi:

1. Ar plostu braukt tikai pa kalnu upi, un ne garus gabalus, tur vismaz ir kārtīga straume, kas nes uz galapunktu

2. Laivu braucienā mūžā nepieļaut kļūdu un braukt atkal ar plostu, tikai ar kanoe, kaut vai uz atpakaļu airēties lai ietu lēnāk.

3. Ir ko atcerēties neskatoties uz visu.

Visu dienu pat nedēļu spīd saulīte, tagad viss nomacas un pat uzlija cik nepatīkami, palikusi pus stunda līdz izbraukšanai….

Fočuks ir ar ko to visu iemūžināt, tad gan jau būs jautri!

Lai veicās visiem, tiekamies pēc 3-dienām :)

Šodien vakarā dodos prom tālajā ceļā - 3-dienu laivu braucienā… Nezinu, kā būs - pirmo reiz to daru ar augstskolas cilvēkiem un man liekas, ka būs traki, ne jau man bet vispār. Tomēr, kad visi cilveki ir zem %, bet tu vienīgais skaidrs - ir jau mazliet traki, bet kad tas ir 3 dienas tad laikam ta sajuta ir divaina, lai gan dzīvojot Ķekavā ne to vien ir nācies piedzīvot, taka šaubos vai ar k-ko varetu mani ipaši pārsteigt.

Bet vismaz 3-dienas prom no civilizācijas - datoriem un visiem pārējiem brīnumiem. Cerams atpūta izdosies laba :)

Jauki šodien pārlasot digg.com slejas, precīzāk gan pētot RSS (tagad arī esmu moderns un to izmantoju) atradu pamācību, kā šopā panākt Filmas veidīgo efektu bildei, varbūt kādam noderēs, pats mēģināju uz savas bildes, teikšu atklāti neesmu es šopa mīlētājs un pratējs.

Pamācībā šeit.

Šodien ir tā diena, kad beidzot cenšos saņemties un piebeigt savu kārtējo skolas darbu - pasta serveri. Ka jau kartigam datoršķikam pienakas viss tiek atlikts uz pedejo bridi, vismaz daudz kas, nu tad tagad ir pienacis laiks saaut iekaveto. Neteiktu, gan ka laicīgi sāku, tomēr laika vēl ir gana, lai paspētu to visu izdarīt :)

Laiciņš šodien dikti jauks ara. Būs jaiziet vakara pastaigā vēlāk - izvēdināt galvu :)