Vai tiešām man vienmēr būs jancešās kāds pārspēt? Es domāju, ka nē, bet mani šīs lietas grauž, jā grauž gan - es zinu ka neesmu ideāls un tuvu ne tam, bet kurš ir - nevienam nevar būt viss, tā tas pasaulē ir iekārtots, par nožēlu ir un es arī esmu tā ietekmē. Ir tikai reizes, kad cilvēki pasaka dažādas lietas, ko nevajadzetu pateikt un ziniet šie vārdi spēj tik dziļie iegriezt sirdi, tik dziļi… Es nejutos vainigs par to kāds esmu, jo neizvēlējos tāds būt, tāds es piedzimu, tādu JŪS mani pataisījāt, un ziniet esmu pateicīgs Jums, jo es nejutos par kripatinu sliktaks ka citi, ja neskaita manus mazvertibas kompleksus kas mani nomac ik reiz, kad kāds kārtējo reizi cenšās novērst uzmanību no saviem minusiem pagriežot visus prožektorus uz manejiem, bet visā visumā es apzinos, kas man ir un kā man nav un es man nav japierāda kāda cita kas es esmu, kaut sava stulbuma to cenšos reizēm darīt, man būtu japierada sevi pašam sev! Ja kādam traucē mana sabiedrība - brīva izvēle neuzturēties tajā, ja kādam es traucēju - tā ir Jūsu izvēle es nevienam neuspiežu savu sabiedrību, savu palidzibu un atbalstu. Nu ko man darīt ka es neatbilstu dažu cilvēku standartiem - JĀ man ir trūkumi - un TEV NAV?!
P.S. Vakars veiksmigi nosledzies, nu labi gandriz, mazak ka 24h lidz lidmašinai. Tiksimies rīt no rīta.