Pēča pieraksti

Pēdējās dienās ir uznākusi iedvesma tāda kā nekad dzīve paskatīt kas jauns kino pasaulē - un kāpēc gan ne - tas noteikti ir daudz labāk kā nekā nedarot deldēt apavus. Tāpēc vakardien noskatījos kādis pāris filmas un šodien kādu vienu, par tām konkrētāk tad arī centīšos sniegt manas pārdomas.

Tātad vakardienas repertuārā bija divas visumā pazīstamas filmas I Am Legend (2007) un Stardust (2007), kā redzams abas ir nu jau pagajušā gada filmas. Principā lieta ir ļoti vienkārša - abas filmas mani izraisīja pārsteiguma momentu viena labu cita sliktu, kā jau vienmēr… Tāpēc sāksim ar slikto. Kā jau noprotat ja esat redzējuši filmu I Am Legend, tad šī ir mana lielā vilšanās - par ko 200milj. ieņemumi, par ko 7.4 balles iekš IMDB?! Laikam tikai par to, ka galvenaja lomā ir Will Smith - citus iemeslus es neredzu, tik lielu draņķi pēdējā laikā nav nācies redzēt, ja gribās redzēt trilleri tad action skati tur ir apm 3min, šausmene apm tik pat, parejais - nekas, es saprastu ja tur būtu kādi labi domu graudi, pozitīvas emocijas, bet nekā no tā visa es šajā filmā nesaskatīju - niecīgi, bet fakts. Filma tiešām manā skatījumā ir baigais draņķis dotu 3 no 10 zvaigznēm, nu labi 4,5, bet vairāk tiešām tur nav par ko dot… Diezgan neinteresanti liekas klausīties murgainos Will Smith monologos - redzēt kā cilvēks jūk prātā pēc 3/4 gadu dzīves vienatnē - nu principā varētu daudz rakstīt par to, kas nepatīk, bet par laimi neesmu tads vienigais - biju gaidījis ko vairāk, bet žēl esmu nepatīkami pārsteigts par šo filmu.

Ok - beigsim ar nepatīkamiem pārsteigumiem pievērsimies mazliet patīkamākām lietām, kā piemēram pasakai filmai ar nosaukumu Zvaigžnu putekļi, un lai gan neesmu šāda žanra filmu fans, tomēr filma bija visumā sirsnīga un arī action tur pietika - tieksim tā patīkami ir skatīties filmu, ja tā spēj noturēt tavu uzmanību visā tās garumā, un šī filma praktiski izpildīja šo uzdevumu. Kā arī deva man pozitīvas emocijas, tāpēc šī filma ir manā skatījumā skatāma un nekāda vaina, protams, fanatstika, ja meklējiet saiti ar relitāti un patiesību - tādas šai filmā nav, bet ja gribās noskatīties kādu foršu filmu tiri vakara atpūtai šī varētu būt piemērota. Ja teiktu, ka ir padomāts par dažādiem sīkumiem, tad nebūtu kļūdijies un ja teiktu ka ir brīži kuros gribās iejaukties filmā, tad arī nebūtu melojis - man patika.

Tad nu manu noskatīto filmu klāsu šodien papildināja kāda animācijas filma Surf’s Up (2007), ja nemaldos latviski to bija nosaukuši ļoti vienkārši: Noķer Vilni. Šī ir vēlviena filma-animāciju, ko es noteikti ieteiktu noskatīties - berniem patiks un arī pieaugušie var paņemt sev ne tikai pozitīvas emocijas, ko tā sniedz, bet arī vērtīgus padomus. Manuprāt dzīvē ir svarīgi paņemt k-ko no filmām, jo gandrīz katrā ir savs ziņojums tev - atkarīgs tikai vai tu to uztver vai nē. Ja no filmas var paņemt kaut vienkāršu citātu - kas tevi aizskar un dod iespēju progresēt tas jau ir daudz - kārtējo reizi aizbraucu netēmā. Par Surf’s up varu teikti tikai, ka man patikās šis interesantais stāsts par mazo pingvīnpuiku, kurš ar savu spītību caur savām kļūdām saprot, kā ir pareizi darīt, patīkās viņa uzņēmība un galvenais neatlaidība, kas mūsdienās ir ļoti svarīga lieta - neatlaidība no saviem mērķiem, jo daudzi palaiž savu lielo iespēju garām, bet tiekties uz mērķi un iet līdz galam spēj tikai retais.

Mazliet novēloti, bet nekas - tā gadās, kad neseko notiekošajam pasaulē

P.S. Ar Ahmedu tikāt jau iepazīstināti jau iepriekš…

Labdien!

Esmu kādu laiciņu (ap 5-dienām) atpakaļ no sava mazā cēļojuma uz Poliju - Zakopāni. Bet nav bijusi iespēja neko daudz uzrakstīt šeit, vai precīzāk laiks, jo esmu aizņemts ar citām lietām un kad neesmu tad ir vienk. cilvēciskais faktors ko sauc par slinkumu. Bet principā dzīvē viss ir skaisti un arī laiks, kas tika pavadīts Polijā un tās kalnos bija lielisks. Domāju, ka neviens no mūsu kompānijas nepalika ar nožēlu par šo jaunā gada sagaidīšanu un visu kopējo nedēļu ilgušo pasākumu.

Saistībā ar pierakstiem jaatzīst, ka nesen sāku domāt un atcerējos, ka drīz jau būs gads riņkī kopš šīs vietnes pastāvēšanas interneta plašumos, kas savā ziņā priecē, ir gan otrs faktors man paliek ar vien mazāk laika, lai veiktu ierakstus un lielāks slinkums lai to darītu, tāpēc nesolu, ka janvārī atgriezīšos ar dažādiem rakstiem utt., jo tie, kas studē mani sapratīs ir iestājies šis smagais dzīves periods, ko sauc par sesiju, kas neliek studentam mieru 2x gadā. Lai gan šogad nav tik liela satraukuma par tiem eksāmeniem, tas laikam tāpēc, ka ir pēdējais gads pienācis. Pirmie divi eksāmeni var teikt ir jau aiz muguras, kas viennozīmīgi priecē - tie arī vieni no grūtākajiem, lai gan šī sesija kā tāda nesolās būt vienkārša - par nožēlu. Tāpēc nolēmu veiksmi arī pārējiem studentiem, kas studē normālās augstskolās un bauda sesijas priekus tieši tagad! :)