Pēča pieraksti

Šodien saņēmu pārsūtītu e-pastu no paziņām, kurā iztulkots fragments no viņa vēstules kādiem latviešu paziņām. Šāda veida vēstules palīdz ieraudzīt realitāti nevis tikai to, ko rāda pa TV. Lai gan ja paskatās tad CNN neesmu pagaidām redzējis Breaking NEWS vai ko tādu, kas bija afgāņu un irākas gadījumā, varbūt tāpēc, ka šeit ir iesaistīta Krievija un tad viņi nelien…

Ja reizēm padomā, tad mēs saprotam cik tomēr mēs neaizsargāti esam, jo ES un NATO un visi pārējie var tikai pamāt ar pirkstu šai lielvasti, jo daudzas ES valstis ir energo atkarīgas no Krievijas, kas nozīmē, ka nevar neko sprēgāt. Ļoti interesantu viedokli izlasīju iekš ORB, teiktu viedokli, kuram nevaru nepiekrist, par Krieviju, par Angliju un visām lielajām “aizsargājošām” organizācijām - šeit.

Vēstule no Zēna, kas dzīvo Tibilisi, ir bijis Latvija, kā praktikants. Pēc prakses Latvijā viņam tā iepatikās, ka viņš izcīnija stipendiju Latvijas Universitātē, bet var gadīties, ka viņam līdz tai netikt saistībā ar notiekošo murgu/karu Gruzijā.

“Lidmašīnas tagad lido pār manu māju…man ir bail.. šeit ir briesmīgi… mani brālēni tika iesaukti…. mēs nezinām ne kur viņi ir, ne kā viņiem iet….mani draugi ir tur….TE IR KARŠ, MĒS NEESAM DROŠĪBĀ… daudz bojāgājušo…. viss ir bloķēts…man no visa ir bail… es negribu mirt 19 gadu vecumā…. man ir bail iet gulēt… viņi lido virs mums….
Tu nespēj iedomāties, kas te notiek, Krievijas TV kanāli visu rāda savādākā perspektīvā, un pasaule domā, ka viss ir savādāk, cilvēki šeit nevar atstāt mājas. Vissatraucošākais ir tas, ka viņi visus 18-48 gadus vecus vīriešus iesauc armijā, viņi jau iesauca visus manus radiniekus un draugus, es vairs nevaru saskatīt nevienu vīrieti uz ielas, neviens zēns nav online internetā, visiem izslēgti telefoni, es nezinu, kas ar viņiem notiek, armijas cilvēki staigā pa mājām un iesauc armijā, katru minūti, naktī, neļauj pat lāgā apģērbties, tikai es vēl esmu mājās… tikai es… manus kaimiņus naktī iesauca….ir palikuši tikai nedaudzi kā es.. un problēma ir tā, ka neesmu apmeklējis armijas nodarbības….un ja viņi mani paņems es tur neizdzīvošu… es neko nemāku darīt…vieta, kur šie cilvēki tiek pulcēti ir tuvu pie manas mājas…. varbūt viņi vienkārši pieklauvēs pie durvīm un paņems mani …. man ir bail! Man ir bail…..es nezinu kur ir mani radinieki un draugi… neviens nav ārā…tevi var paņemt no veikala, no ielas, es nezinu ko darīt…..notiek absolūta mobilizācija…Latvijas stipendija man nepalīdzēs… mana vīza ir tikai uz 25. augustu…. katru minūti es gaidu, kad kāds mani iesauks…daudz mirušo…politiķi ir stulbi, BET KĀDĒĻ MĒS????? Mēs esam briesmīgā situācijā… daudzas vietas tiek bombardētas….naktis ir briesmīgas…daudziem cilvēkiem šī būs pēdējā nakts…. mēs visi to zinām….”

Viela pardomam…

Neaizmirsti abonēt RSS vai piesakies, lai saņemtu jaunumus e-pastā!

Raksts publicēts 11-08-2008 plkst. 8:52 un pievienots Kategorijai\-ām Tas - Nekas.