Pēča pieraksti

Piektdien pēc darba taisnā ceļā esmu devies Ventspils virzienā, lai pavadītu savas brīvdienas atslēdzoties no visa. Katrā ziņā tas arī visnotaļ veiksmīgi pagaidām sanāk, šodien bijām ar mīļoto pabraukāties apkārt pa Ventspili, un tikām pat līdz jaunajam tiltam, tiesa to atklās tikai rīt (30.05.2009) plkst. 13:00 būšot atrakcijas un dažadi muzikāli priekšnesumi, piemēram, Double Faced Eels (man likās ka viņi ir pa galam, bet kā izrādās nē) un Liene Šomase. Vairak informācijas Ventspils portālā. Tiesa runājot par tilta nosaukumu īpaši izdomas daudz nav bijis un tilts nosaukts pēc tā funkcionalitātes – Apvedtilts. Pirmā bilde, ko vēlos parādīt ir jaunais tilts un policijas auto, kas nostājies tā vidu tādejādi simbolizējot, ka līdz tilta atklāšanai nekādas braukšanas nebūs.

Otrā bilde, ko prezentēju ir karogi, kas novietoti tilta gar malām gatavojoties atklāšanas svētkiem:

Trešā Ventspils pilsētas karogs:

Un vai zin – tā Ventspils man dikt patīk.

#1 Man ļoti patikās vārds Bode, kas arī kalpoja par iemeslu kāpēc uzņēmu šo bildi. Bilde uzņemta Lieldienu brīvdienas, kad ar mīļoto bijām nelielā izbraucienā pa Latviju. Pilsēta – Kuldīga.

#2 Redīs bilde. Uzņemta atrodoties nelielā piknikā ar vidusskolas cīņu biedriem… ai kur tie laiki… kur tie labi laiki…

#3 Vēja ģenerators – uzņemta tajās pašās dienas, parbrauciena laikā no Kuldīgas uz Jūrkalni, pamanīju ceļa malā pāris šos brīnumus un nolēmu iemūžināt

Un atcerieties mana bildes ir publicētas zem CC licences un gadījuma ja ir vēlēšanās tās droši var pārpublicēt, tikai norādot atsauksmi uz autoru.

Ir lietas dzīvē, kurām tu izej cauri un tad tu saproti, ka tam nav jēga.

Šoreiz runāšu par foto, šeit ir tikai viena lieta ko vēlos pateikt – esmu sapratis, ka nav jēga – nav jēga likt uz bildēm savas ūdenszīmes, it īpaši ja esi bildējis kādu ballīti, kur bildes pēc noklusējuma ir draņķis. To tiesa esmu sapratis tikai ar laiku, bet smieklīgi liekas, ka daudzi to dara jau gadiem un vēljoprojām visām tusiņu bildēm liek fotogrāfiskos parakstus, vēl smieklīgāki ir tie tipi, kas raksta draugos sev klāt fotogrāfs, un apskatot albūmu var redzēt ka viņš ir tik pat liels fotogrāfs cik es kosmonauts.

Un vispār par ko es cepos, ne jau es sevi apkaunoju. Dīvaini, bet lūk tādas man šodien ir pārdomas. Laikam draugiem.lv apciemojums kārtējo reizi ir iedragājis manu psihi.

Šodien pa ilgiem laikiem sanāca atkal noķert kādu kadru, biju aizgājis uz Olimpisko Sporta Centru, kurā norisinājās florbola spēle starp Ķekavas un RTU florbola komandu.

Diezgan nepierasti bija pa ilgiem laikiem atkal mēģināt noķert kādu jēdzīgu kadru it ipāši telpās, kuras nav pašas gaišākās, bet varētu teikt, ka viss izdevās visnotaļ veiksmīgi.

Tāpēc piedāvāju apskatei pāris bildes, lai apskatītu tās SPIEŽAM ŠEIT.

Pasaule tiešām mainās un ne bez pamata…

Ierodoties darbā nācās secināt, ka Vecrīgas seja ir mazliet izmainījusies un pie mana darba Smilšu ielā pirmā stāva logi daudzām iestādēt ir izsisti, Valsts Kases logi arī otrajā stāvā ir dabūjuši ciest.

Ir safotografētās pāris bildes un tās apskatāmas flickr galerijā.

Šodien arī man izdevās apmeklēt Akciju doma laukumā, kuru rīkoja dažādas organizācijas. Tiesa viena no tām ir partija Jaunais Laiks, kas man liekas pilnigi amizanti, jo visiem ir zināms, ka viņi arī ir bijuši ministru krēslos laikos, kad Latvija tikai veiksmīgi izsaimniekota, bet tagad pagriež to citā gaismās. Protams, viņi tagad vairs netiek pie vadīšanas un tas ir saprotams, ka viņi grib varu atpakaļ ceru, ka cilvēki nebūs tik stulbi un nākošajās vēlēšanās arī viņi netiks iebalsoti. Bet nu tas ir cits stāsts.

Tas ar, ko es vēlējos padalīties ir pāris bildes no šī pasākuma, kuru izdevās arī man apmeklēt. Tiesa pats biju tikai uz mierīgo daļu, un pirms 19:00 devos uz mājām, jo nekas neliecināja par to, ka varētu notikt kādas nekārtības, kas tomēr notika. Varbūt žēl, bet varbūt tomēr labi, ka tā, jo manam draugam – fotogrāfam gar seju aizlidojuši pāris bruģa gabali pēc kā esot palicis visumā neomulīgi atrasties tur. Archijs arī publicējis pāris bildes no grautiņa – apskatāmas šeit.

Nasing spešal viennozīmīgi bija viens no šī pasākuma viennojošajiem saukļiem dažādos izpildījumos. Un kāpēc gan ne, pieņemu, ka kops Finanšu Ministra intervijas Bloomberg TV šis sauklis vēl ilgi paliks mūsu tautai atmiņā.

Vēl man ļoti iepatikās augstāk redzamais “Es gribu palikt mājās”, kas savā ziņā raksturo arī manas emocijas šobrīd. Un zinu, ka gadījumā ja šobrīd arī mani skartu problēmas ar darbu visdrīzāk brauktu meklēt laimi uz citām zemēm. Vismaz uz pāris gadiem noteikti – man ir mazs sapnis par to, ka vēlos iepazīt vairākas kultūras savā dzīvē, un tad jau redzēs vai tam būs lemts piepildīties vai nē.

Protams, neaizskarta nepalika arī Andru, Aināru un Aivaru tēma, kas tika piesaukta dažādos plakātos. Šis izcēlās ar īpašu atklātības pakāpi.

Nu ko tās ir pāris bildes, ko piedāvāju Jums apskatīties pie manis pierakstos. Gribi redzēt vairāk apmeklē manu flickr galeriju!

P.S. Man gan liekas, ka valdībai vēljoprojām liekas, ka viss ir OK. Un gadījumā, ja valdību atlaidīs, ceru, ka tajā nenokļūs “tie paši vēži, citos maisiņos”, lai gan tagad jau viņi raujās pie varas izliekoties par labiem esot, bet tas tik tamdēļ, ka paši šobrīd nav pie varas – nožēlojami.

Lai gan Ziemassvētki bija jau kādu laiciņu atpakaļ, šodien tikai saņēmos, lai apskatītu un atšķirotu fotogrāfijas. Nolēmu arī atstāt piemiņai pāris piparkūkfoto savos pierakstos. Otra fotogrāfija atrodama flickr.

Ceru, ka arī Jums ir patīkamas atmiņas atceroties šos svētkus!

11. novembrī biju devies uz Krastmalu, lai aizdegtu svecīti un uzņemtu pāris kadrus, bija tāda iekšējā vēlme šo pasākumu iemūžināt, ko arī izdarīju. Daudz neko nerakstīšu par šo pasākumu, bet man patikās tā gaisotne, kas valdīja ap pils mūri.

Pāris desmiti bilžu atrodami manā flickr galerijā. Piebildīšu, ka bildes nav apstrādātas, tāpēc pārāk stingri nevērtēt, tās ir vairāk atmiņas nekā māksla vai kas tāds…

Jautrākam miedziņam dārgie biedri kolēģi:

Ar labu nakti.