Liekas lielais bums, kad katrs rakstīja par sevi ir cauri, bet man tajā laikā īsti nebija laika un vēlmes arī nē, kādu ilgāku laiku neviens uz mani tā arī nenorādīja (veiksmīgi), bet uz beigām pamanījās pārīts jauniešu, kas tomēr mani arī pievienoja 7 lietu brigādei. Lai tiem, kas norādīja tas gods: Tvinky un Savējais.lv
Nu tad sāksim ar tām lietām, ko daudzi par mani varētu arī nezināt, bet tuvākie zin:
1. Tāda ļoti dīvaina lieta, ko darīju bērnība, un par ko mana dzīvē zina tikai pāris cilvēki, kad ar vienu no savām bērnības draudzenēm (liekas pirmajās klasēs (1-2)) pierakstījām mašīnu nummurus, lai atrastu vai kādai nav tāds pats (protams, ka nebija). Tiesa kādu iemeslu vadīti mēs to darījām līdz šim brīdim nav ne sajausmas, bet ar to nodarbojāmies diezgan aktīvi un aizrakstīti tika pat vairāki blociņi, ja atmiņa neviļ. Jā – jā blociņi, tajā laikā cilvēki nerakstīja piezīmes aifonos vai tamlīdzīgos brīnumos.
2. Savā laikā, kad vēl nebiju piekalts datora pogām no manis garsījās sanākt mūziķis. Savā dzīvē esmu spēlējis pāris gadus čellu, pēc tam, kad konstatēja, ka šis neesot man pārcēla mani uz klarneti, to es nospēlēju pāris (~3-4) gadus un tad pārgāju uz Saksafonu – tas jau man patikās, bet pēc ~3gadiem beidzu savas attiecības ar mūziku vispār, jo gandrīz ar katru instrumentu man reizi gadā mainījās skolotājs – tātad mūziku man mācījuši ir ~7 skolotāji, un tas nav tāpēc, ka esmu riebīga rakstura, bet tāpēc, ka vienmēr viņi izlēma aiziet no skolas vai es nomainīt skolu vai kā tā – stulbi, bet mūziķis no manis nesanāca.
3. Nu tad nākošais posms manā dzīvē, pēc kraha mūzikas jomā, sākās datoru urbšana, lauzšana, taisīšana un vispār apgūšana ~7-8 klasē, kad sākās mana pirmā nopietnā saskarsme ar datoriem – ātri tos apguvu un sāku darboties ap to instalēšanām, minimālām administrēšanām utt. 9. klasē pat iemanījos, kas skola man maksāja par to, ka instalēju viņiem datorklasi un konfigurēju proxy – biju ļaunais tēls citu acīs laika (tiem, kas zin ko proxy dod)! Pēc pāris gadiem pabeidzu Ķekavas Vidusskolu un iestājos Ventspils Augstskolā, protams, bez variantiem par datoriķi, tiesa ceļš līdz tam bijis ļoti interesants.
4. Nu tad vēl manas dzīves sastāvdaļa paralēli visiem šiem gadiem ir bijušas datorspēles. Es pat necenšos noliegt, ka tās spēlēju. Savā laikā esmu spēlējis kādus 3-4 gadus Ultima Online iekš viena no labākajiem Latvijas serveriem un jau sen mirušās 13th Dimensijas. Tagad tiesa esmu pārgājis uz spēlēm kurām nevajag vairs vēltīt tik daudz laika, piemēram, CS:S.
5. Visas 3 vasaras augstskolas laikā biju pavadījis Kanādā, kur dzīvo mana māmiņa un atpūties. Vispār jau bija doma uz turieni pārvākties, bet tad sapratu, ka tā nav mana vieta un man tur tik ļoti nepatīk, lai bēgtu no Latvijas. Man patīk Latvijā un vismaz pagaidām jūtos apmierināts ar visu – kā būs nākotnē? Redzēsim, ja būs galīgi traki braukšu uz Āfriku palīdzēt trukuma cietējiem.
6. Darbi un Nedarbi mani dzīvi ir pavadījuši jau no emm 9. klases beigām. Esmu paspējis kraut kūdru – kūdras purvā, lai tikai dabūtu naudu, pēc 10. klases strādāju par Administratoru datorzālē un vēl arī paspēju strādāt T/C Mols, 11. klasē jau uzsāku nopietnāku darbu ko turpināju līdz 12. klases beigām – biju maza interneta provaider tīkla admins – atbildēju par to lai viss strādā + ierīkoju internetu cilvēkiem. 12. klases beigās aizgāju strādāt “Dienas Biznesā“, bet saistībā ar to, ka mani pierunāja iet mācīties Ventspils Augstskolā (ko ne brīdi nenožēloju un iesaku ari cietiem tur mācīties), nācās darbu Rīgā pamest un doties uz Ventspili, kur pēc 2 mēnešiem sāku strādāt augstskolā par laborantu, tā arī 3 gadus nostrādāju. Pēc tam aizbraucu uz Kanādu, tur padarīju šo to, atgriezos un strādāju Valsts sektorā IT jomā un esmu apmierināts ar dzīvi!
7. Mana dzīves lielā mīlestība, kurai man šobrīd vispār nav laika – fotogrāfija, ar to laikam iepazinos tā nopietnāk ~12. klasē, varbūt 1. kursā, 2. kursa beigās parādījās savs pirmais fotoaparāts, tagad jau ir otrais pēc kārtas Canon EOS 40D, kurš stāv kaktiņā un krāj putekļus, jo esmu pārāk aizņemts un kad ir brīvs laiks bieži vien vēlos vienk. atpūsties guļot. Bet citādāk foto man vēljoprojām ir tuvs, tikai laiks ko tam veltīt pagaidām tiek atlicināts – necik. Šorīt mans labākais draugs jautāja, kad es pēdējo reiz esmu bildējis – pareizā atbilde noteikti būtu pāris mēnešus atpakaļ.
Nu tā apmēram izskatās 7. lietas par mani, centos uzrakstīt par to, kas ienāca prātā. Noteikti ir vēl daudzas citas par ko rakstīt. Kā jau minēju sākumā pat nezinu, kas par šo vēl nav rakstījis, tāpēc tālāk padots netiks.